Publiski pieejamā informācija liecina, ka naudas sadale Eiropā nenoris tik godīgi kā varētu vēlēties. Stratēģiskā finanšu investīciju programma, ko realizē Eiropas Stratēģisko investīciju fonds lauvas tiesu jeb 92% no kopējiem līdzekļiem pēdējo gadu laikā ir novirzījis tieši Eiropas bagātākajām valstīm. Naudas sadale notiek uz projektu pamata un var likties loģiski, ka bagātākās valstis arī raksta labākus projektus. Diemžēl realitātē šo valstu ierēdniecības un uzņēmēju spējas, visticamāk, nav labākas. Šobrīd dažādos infrastruktūras attīstības projektos ir izdalīta jau gandrīz 1/3 no kopējiem 315 miljardiem eiro.

Jaunās ES valstis, kuru skaitā ietilpst arī Latvija no tā dēvētā Junkera plāna investīcijām ir saņēmušas vien 8% no izdalītajiem 104,75 miljardiem eiro. No vienas puses, šāds sadalījums ir saprotams, jo bagātākās valstis ir arī iemaksājušas vairāk, taču solītā Eiropas vienotība sāk izskatīties apšaubāma. Kādi ir iemesli šādai būtiskai atšķirībai ? Viens no galvenajiem iemesliem varētu būt tas, ka Eiropas Stratēģiskā finanšu investīciju programmas finansējums tiek piešķirts tikai tiem projektiem, kuru kopējās realizācijas izmaksas ir vismaz 50 miljoni eiro. Šādā variantā Eiropa var nodrošināt pat vairāk kā 50% no projekta līdzfinansējuma. Varam pieļaut, ka maazo valstu nespēja domāt plašāk rada lielākās grūtības, jo piedalīties mazos projektos, kuru summas svārstās no dažiem simtiem eiro līdz vairākiem miljoniem ir viens. Milzīgiem investīciju projektiem turpretim ir vajadzīgs pilnīgi cits vēriens. Šajā jautājumā mums būtu jāmācās no Ķīnas, kur ik dienu tiek realizēti projekti vairāku desmitu un simtu miljonu eiro apmērā.

Finansējums ir pieejams uzņēmumiem un valstu kapitālsabiedrībām, kas vēlas attīstīt stratēģisko infrastruktūru, pētniecību, dažādas inovācijas, izglītibas projektus un citās nozarēs. Latvijas mērogā šādi projekti ļoti noderētu, jo ļautu modernizēt izglītības sistēmu vai atjaunot šobrīd katastrofālā stāvoklī esošo ceļu segumu. Tiesa, lai tas izdotos valstij būtu jāspēj atkāpties no prakses, kuras ietvaros tiek mēģināts daļu no budžeta līdzekļiem novirzīt pietuvinātām personām. Eiropas līmenī projektu kontrole ir daudz stingrāka un varam nešaubīties, ka projektam, kura vērtība lēšama vairāku simtu miljonu apmērā kontrole būtu ļoti pamatīga.

Programmas norise par laimi nav beigusies un Latvijai vēl ir iespēja uzsākt aktīvāku cīņu par fondu naudu. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Eiropas naudas apgūšanas milzīgos infrastruktūras projektos ir liels izaicinājums, kur Latvijai var pietrūkt kapacitāte. Šī iemesla dēļ būtu vērts apsvērt iespējas piesaistīt ārvalstu speciālistus, kas varētu sniegt labas prakses piemērus un nodotu pieredzi vietējiem birokrātiem. Ja šis tomēr nav šķērslis, tad varētu secināt, ka ir nepieciešamas pamatīgas reformas. Labs piemērs, kā sistēmu var reformēt, ja ir gribēšana ir Finanšu kapitāla un tirgus komisijas pārveide. Šobrīd organizācija no bezzobaina veidojuma ir kļuvusi par kredītiestāžu biedu un tās saprot, ka rīcība tiek novērota un pārkāpumu gadījumā bankas var slēgt. Privātpersonām noguldījumu aizsardzība diemžēl nav tik pamatīga un joprojām pastāv iespēja, ka dažādi īstermiņa aizdevumi un ātrie kredīti online netiek pienācīgi kontrolēti. Lai arī arī distances kreditēšanas jomā situācija ir uzlabojusies, tomēr ir skaidrs, ka vēl ir daudz darāms, lai Latvija pietuvotos Igaunijas līmenim, kur kontrole un izpratne par patērētāju tiesībām ir būtiski augstākā līmenī. Šobrīd Latvijā dabūt kredītu internetā nav problēma pat bez oficiāliem ienākumiem, pie nosacījuma, ka tiek ņemts mazs aizdevums. Latvijas nebanku aizdevēji joprojām pielieto iespēju paļauties uz klientu sniegto informāciju situācijās, kad kredīta summa ir neliela. Par laimi uzraugošās institūcijas ir sapratušas, ka šāda pieeja nav produktīva un tuvākā nākotnē aizdevējiem būs jāpārbauda visu klientu maksātspēja.

Globālā mērogā tas nozīmē, ka palielināsies Latvijas patērētāju aizsardzība un vairāk iedzīvotāji paliks tepat Latvijā. Atgriežoties pie Eiropas investīciju un finanšu pārdales mehānismiem varam secināt, ka problēmas aktualizēšana ir pats svaīgākais. Eiropa vēlas vismaz publiski demonstrēt savu vienotību un šī iemesla dēļ var kļūt pielaidīgāka pret mazajām valstīm, nodrošinot, ka daļa no daudzajiem miljoniem eiro, kas tiek šobrīd dalīti Junkera plāna ietvaros tiek novirzīti arī uz Rīgu un pārējo Latvijas teritoriju.

Finansējums uzņēmējdarbības veicināšanai Eiropas mērogā